Translation of the song lyrics Lidosta Mehāniskiem Putniem - Jumprava

Lidosta Mehāniskiem Putniem (original)

Jā, viņi nevicinās spārnus tā
Viņu galvas ir no metāla
Viņi nelido
Viņi tik trauc apkārt debess klajumā neprātā
Viņus tikai par putniem sauc vien neapturamiem
Kas patiesībā nemaz jau nedzīvo
Tie neplīvo vējā
Viņi nedziedās tev no rītiem, vakaros
Tiem nav kur aizmirsties
Kā tiem, kas var debesīs kliegt
It nekā viņi neredz un nepārdzīvo
Viņu sejas ir noliektas šajā lidostā
Tavi gari ķermeņi nav mana acu gaisma
Tikai pretī joņojoša staru plaisa
Skrejceļa spuldzes kūp, lampu drudzis manī drūp
Tiem lidojošiem, tiem nav roku
Nav izriestas krūtis, brūces, kas noasiņo
Nav vienīgā, vien rēcoša esamība un siena
Izplūdes gāzes man skan gan vienam
Salonu vibrāciju, rāciju radītās trīsas
Līdz smaka traka, līdz baltkvēlei aka
Kas sakarsē, sadedzina neiesildītos krēslus
Liek tiem skriet, liek viņiem traukties
Bezspēkā namos kā kamols zemē maukties
Attālumi saraustīti, mehāniska atkarība
Novēlota barība un visas citas trīsas
Liek uztraukties, aizmirsties, atdoties man un mocīties
Vilkt paralēles, mērogus, saskaņot ar visiem citiem
Pārējiem tavējiem, kas arī telpā saimnieko
Līdz beigās paguruši, nebrīdinot visus citus
Noklusē, nokavē, nodeldē un iznīdē
Nolīdzina zemi un veidojas jauni kapi
Nobloķē, nomontē, aizkavē
Tā radot jaunu mapi
Tie neplīvo vējā
Viņi nedziedās tev no rītiem, vakaros
Tiem nav kur aizmirsties
Kā tiem, kas var debesīs kliegt

Lidosta Mehāniskiem Putniem (translation)

Yes, they won't wave their wings like that
Their heads are made of metal
They do not fly
They are so disturbed in the open air of madness
They are just called birds, unstoppable
Who doesn't really live at all
They do not leak in the wind
They will not sing to you in the morning, in the evening
They have nowhere to forget
Like those who can shout in heaven
It is as if they do not see or experience anything
Their faces are bent at this airport
Your long bodies are not the light of my eyes
Just a cracking beam crack
The runway bulbs are smoking, the lamp fever is crashing in me
For those flying, they have no hands
No bleeding, bleeding wounds
It is not the only roaring existence and wall
The exhaust sounds to me both alone
Tremors caused by interior vibrations and walkie-talkies
To smell crazy, to whitish well
What heats up burns unheated chairs
Makes them run, makes them worry
In powerless houses like a lump of earth to swim
Distances jerky, mechanical dependence
Late food and all other trembling
It makes you worry, forget, give up and torment me
Draw parallels, scales, align with everyone else
For the rest of you who also manage the room
Until the end tired without warning everyone else
Silence, delay, erase and extermination
The ground is leveled and new cemeteries are formed
Blocked, dismantled, delayed
Thus creating a new folder
They do not leak in the wind
They will not sing to you in the morning, in the evening
They have nowhere to forget
Like those who can shout in heaven