Lyrics of Atmodas karantīna - Kaspars Dimiters

Atmodas karantīna (original)

Rozā aģenti novelk Atmodas un uzvelk nāves maskas:
«Kas pirms trīsdesmit sākās, beidzot ir noticis»
Mūžīgā sala veči, kartiņu maisiem plecos
Bradā pēdējās no tīra jaunsudrabiņa notis
Piedzīs tev aizdoto naivās nācijas cerību
Tavā dzīvoklī, ne vairs Mežaparka halucināciju zeltā
Visus pa vienam — katru savā ekrānā
Bailes un vientulība norobežo no Augšāmceltā
Uz barikādēm uzsildītas, vēlāk jau ļoti slimas
Pat teātrī pārlietās asinis nodziest
Slēdz tautas skatuvi varani stīvās šlipsēs
Visus reģistrē necauršaujamās zeķbiksēs odzes
Kas nav dzejojis, pusdzīvus vārdus starp mirušiem lasa
Tic mediju kanibāliem, kas bailes kanalizē
Ne Bārdas pirtiņā, bet uz nāves lāvas
Vienādiem uzpurņiem globālā ešafota bizē
«Sovok, tu dzejotāj, ar kolektīvismu mūžīgi slimais
Sen sagšā tu ietinams un lielvārdenē pakarams
Tev līdzīgos dezinficēs, pēc vakcīnām lūgties dresēs
Esi kā mēs — katrs par sevi.
Laiks tev līdz vakaram!»
Slēdz sadzīves ilūziju un vientulību vēl ciešākā tīklā
Lai tevis redzēšana tēmeklī ir bez riska
Dēļ tavas veselības tev būs bīties no cilvēkiem
Lai tava slimā cilvēcība kļūst veselīgi dzīvnieciska
Dievinātās pilsētas ar iepirkšanās «liturģijām»
Pārvēršas zonās, lēģeru debesskrāpjos
Vien āpsītis manā pakrastē sirsnīgi piemiedz
Lai kā viņš savā aliņā arī es dziļāk sevī rāpjos
Krustojas dzīvie un nedzīvie — aust pastarās tehnoloģijas
Nebūs nekad kā bij', nebūs pat ugunij
Ar visu, ko pieļāvām, ko pieļaut vēl varam
Mīļā un mākslīgā miera gūstā mēs devām brīvību karam

(translation)

The Pink Agents take off their Awakenings and don their Death Masks:
"What started thirty years ago has finally happened"
Old men of the eternal island, card bags on their shoulders
The last notes of pure silver in the paddle
Will recover the hope of a naive nation lent to you
In your apartment, no longer in the hallucinatory gold of Mežapark
All one by one - each on their own screen
Fear and loneliness separate us from the Risen One
Warmed up on the barricades, later very sick
Even the blood spilled in the theater goes out
Closes the folk stage in very stiff slippers
All are registered by vipers in tights
He who has not written poetry reads half-dead words among the dead
Believe in media cannibals who channel fear
Not in Barda's sauna, but on the lava of death
For equal muzzles in the braid of the global scaffold
«Sovok, you poet, eternally ill with collectivism
Long ago, you were wrapped and hung in a big house
Similar to you, they will be disinfected, they will pray for vaccines
Be like us - every man for himself.
You have until the evening!"
Closes the illusion of domesticity and loneliness in an even tighter network
May seeing you in the scope is risk-free
You will be afraid of people because of your health
Let your sick humanity become healthy animality
Adored cities with shopping "liturgies"
Turns into zones, camp skyscrapers
Only the badger on my shore winks warmly
As he is in his beer, I too crawl deeper into myself
The Living and the Unliving Intersect - Weave Past Technologies
It will never be the same, not even for fire
With all that we allowed, that we can still allow
In the captivity of a sweet and artificial peace, we gave freedom to war