Lyrics of Kāpēc (Nr.1) - Livi

Kāpēc (Nr.1) (original)

Šūpojos sejā, atkal un vējā dvēsele smeldz
Smiltīs kas buras, acīs tas duras un sāp vārdi vēl
Bet kāpēc mēness pievelk jūru un tad tas smejas?
Un kāpēc saule aptumst kad tā mūs lūdz uz deju?
Pasaule griežas, tā nākotnē tiecas, uz priekšu tā iet
Mākoņos ziedi, vējā tie liecas un saule riet
Bet kāpēc mēness pievelk jūru un tad tas smejas?
Un kāpēc saule aptumst, kad tā mūs lūdz uz deju?
Un mūsu domas pārāk vieglas lai tur radītu sapni kas tev jāuzbur
Un mūsu domas pārāk vieglas lai tās atpazītu klejojuma sākumā
Bet kāpēc mēness pievelk jūru un tad tas smejas?
Un kāpēc saule aptumst, kad tā mūs lūdz uz deju?
Bet kāpēc mēness pievelk jūru un tad tas smejas?
Un kāpēc saule aptumst, kad tā mūs lūdz uz deju?

(translation)

I sway my face again and my soul aches in the wind
In the sand that sails, in the eyes it doors and hurts words yet
But why does the moon draw the sea and then it laughs?
And why does the sun darken when it asks us to dance?
The world is turning, it is striving for the future, it is moving forward
Flowers in the clouds, they bend in the wind and the sun sets
But why does the moon draw the sea and then it laughs?
And why does the sun darken when it asks us to dance?
And our thoughts are too light to create a dream you have to conjure up
And our thoughts are too light to recognize at the beginning of the journey
But why does the moon draw the sea and then it laughs?
And why does the sun darken when it asks us to dance?
But why does the moon draw the sea and then it laughs?
And why does the sun darken when it asks us to dance?