| Ai, cik maigi uz sejas krīt sniegs!
|
| Tā kā dūnas no eņģeļa spārna
|
| Ai, cik saldi smeldz pirksti, kad atsilst!
|
| Ai, cik mīlīgi kājas man salst!
|
| Dieviņ, dod jel kādu sērsnu
|
| Kur sagriezt man rokas
|
| Tā, lai asinis nopil uz sniega
|
| Tā, lai asaras sasalst uz vaiga
|
| Tā, lai ieraugu pats savu elpu
|
| Tā, lai jūtu — patiesi es dzīvs!
|
| Ai, cik maigi uz sejas krīt sniegs!
|
| Tā kā dūnas no eņģeļa spārna
|
| Ai, cik saldi smeldz pirksti, kad atsilst!
|
| Ai, cik mīlīgi kājas man salst!
|
| Dieviņ, redzi kā te novelvē sudraba rotas
|
| Kā te nosulbē sudraba sakta
|
| Jo tām vairāk nav sudraba salnas
|
| Jo tām vairāk nav sudraba birzes
|
| Jo tām vairs nav kur sudrabu ņemt!
|
| Dieviņ, dod jel kādu sērsnu
|
| Kur sagriezt man rokas
|
| Tā, lai asinis nopil uz sniega
|
| Tā, lai asaras sasalst uz vaiga
|
| Tā, lai ieraugu pats savu elpu
|
| Tā, lai jūtu — patiesi es dzīvs!
|
| Ai, cik maigi uz sejas krīt sniegs!
|
| Tā kā dūnas no eņģeļa spārna
|
| Ai, cik saldi smeldz pirksti, kad atsilst!
|
| Ai, cik mīlīgi kājas man salst! |