Lyrics Everestā - Gustavo

Everestā

Re, re
Pie sienas rāmītis un tajā bilde
Un jūtu kā dāmītes ar skatieniem to silda
Jo no bildes es, pretī skatos
Dzestrs vējš te, pūš man matos
Attēlā esmu es Everestā
Brāmuls dejot teica man ka nevar es tā
Lai kam par spīti vai lai kaut ko pierādītu
Bet ja tā padomā, kam tad es te līdu?
Te bija pabijuši daudzi mani elki
Jutu ka arī mani šajā kalnā velk
Bija prieks par maniem mērķiem, likās saskan
Kas zin, varbūt tās bija tikai maskas
Man bija cits sapnis, to nācās pamest
Es pieņēmu par savu šo un noticēju tam es
Sajūta, ka tajā galā piepildījums mājo
Tik spilgta bija ka apžilbis es stājos
Ir jāapgūst, kas neapgūts
Lai kļūst par lejām kalni
Ir jāapgūst, kas neapgūts
Lai kļūst par lejām kalni
Tātad esmu te- Everestā
Jo man teica ka nevar es tā
Toreiz pats sevi šeit biju nofočējis
Bija tad man 22 nu jau man 40
Pats bildi attīstīju un rāmīti
Ieliku to pats nolemdams ka te man jāmīt
Tagad stāvu te sastingušu skatienu
Smaids arvien mazāk atgādina patiesu
Tas tomēr nav man, bet labi notur
Jājautā, kā šis rāmis mani notur
Un ja nu pieņem ka tā ir durvju aile
Ar slieksni, kas jau sen uz mani gaida
Gaida, kad es kāpšu tam pāri kāpšus
Es speru pirmo soli un zin
Jā, šis sapnis bija vienreizējs
Bet laiks to pamest
Laiks jaunai pieredzei
Un ticu tam es
Ir jāapgūst, kas ir neapgūts
Lai kļūst par lejām kalni
Ir jāapgūst, kas neapgūts
Lai kļūst par lejām kalni
Kad kāds no maniem tēliem brūk
Es atklāju sevi no jauna
Ir jāapgūst, kas neapgūts
Lai kļūst par lejām kalni
Ir jāapgūst, kas neapgūts
Lai kļūst par lejām kalni
Ir jāapgūst, kas neapgūts
Lai kļūst par lejām kalni